Neliels, taupīgi iekārtots dzīvoklītis kopīgai ikdienai

Šis saskanīgais tandēms ir nešķirams jau kopš bērnības – brālis un māsa, kuri prot saticīgi sadzīvot vienas guļamistabas dzīvoklītī arī pieaugušā vecumā. Taupīgi rīkojoties ar savu budžetu, abiem ir izdevies iekārtot mājīgu mitekli, kur ir ērti būt gan kopā, gan katram par sevi. Šis mājoklis pazīst gan dejas līdz rīta gaismai un vēlas vakariņas ar draugiem, gan klusuma brīžus, kad katrs velta laiku tikai sev. Tik mazs, tomēr gana plašs ikdienai un svētkiem.

Kā jūs paši raksturotu savu stilu?

“Mums te ir praktiskā popkultūra! Te ir daudz vietas mantām un daudz krāsu prieka. Mūsu priekšnamā ir pa druskai no visa, tāda radošā kārtība/nekārtība, kā kuram patīk to saukt. Te ir pakaramie, stangas un skapīši visam, ko var savajadzēties, skrienot ārā dzīvē, un vēl pielikām arī ziņojumu dēli, kur mēdzam atstāt viens otram zīmītes. Mums, protams, ir arī telefoni, bet reizēm ir patīkami izlasīt ar roku rakstītu ziņu.”

Māsa un brālis vienistabas dzīvoklī? Varbūt izklausās pēc neiespējamās misijas, tomēr arī tā ir iespējams sadzīvot! Noskaties, kā šis tandēms ir iekārtojis mājokli, lai abi justos ērti un abiem būtu iespēja gan pavadīt laiku kopā, gan pabūt katram par sevi. Viņi zina: ar gana atjautības atrisināt iespējams jebkuru interjera izaicinājumu!

Divi pieaugušie, divas dzīves, viena istaba. Kā panākt, abiem būtu labi?

“Bērnībā mēs, protams, gulējām divstāvu gultā, kā jau tas mēdz būt, kad vietas ir tik, cik ir. Tagad tā vairs negribam! Kad brālis pārvācās pie manis, mēs vienojāmies, ka es paturēšu guļamistabu, bet dzīvojamā istabā iekārtosim viņam guļvietu un vietu mantām. Izdomājām risinājumu, kas ir ļoti daudzpusīgs: te var lieliski pavadīt laiku ar draugiem, bet brālim arī nepietrūkst privātuma, viņš var vienmēr justies kā mājās.”

Kādas ir kopīgas ikdienas priekšrocības? Vai ir kādi pārsteigumi?

“Mēs pārāk labi viens otru pazīstam, lai kaut kas mūs spētu ļoti pārsteigt. Kad brālim vajadzēja pārvākties, es ilgi nedomāju. Protams, liels ieguvums ir iespēja ietaupīt, sadalot īres maksu, un kopā mēs patērējam mazāk enerģijas un ūdens uz katru. Bet mans lielākais ieguvums ir perfektas maltītes! Mūsu ENHET virtuvē brālim ir viss, kas nepieciešams, lai uzburtu kārtējo kulināro šedevru. Un labākais ir tas, ka ENHET virtuve ir tik viegli saliekama un izjaucama, ka varēsim to paņemt līdzi nākamajā dzīves posmā.”

Kurā mājokļa zonā valda vislielākā rosība?

“Pirms brāļa ievākšanās es būtu teikusi, ka dzīvojamā istabā, bet vai nu nezināms, kā tas ir: divatā ir vairāk maltīšu, vairāk draugu, vairāk ballīšu! Mēs nolēmām netērēties un nepirkt lielāku ēdamgaldu, bet pārdot brālim piederošo galdu IKEA mēbeļu atpirkšanā un turpat arī nopirkt jau gatavu mazāku galdu. Tad piestūmām manējo vienkārši klāt un gatavs! Tagad mums ir brīnišķīgs, plašs ēdamgalds, kas izmaksāja pavisam maz un ir tik viegls, ka to var ātri pārvietot, ja spontāni vajadzīga lielāka deju grīda!”

Planētai un maciņam draudzīgi interjera dizaineres ieteikumi

Interjera dizainerei Čiarai Efrojai Luteri (Chiara Effroi Lutteri) labprāt dalās zināšanās un pieredzē par interjera knifiem ilgtspējīgākam mājoklim. Viņa apgāž mītu par to, ka ekoloģiskākiem risinājumiem noteikti jābūt arī dārgākiem.

Jūs abi strādājat mājās. Kā sadalāt telpu?

“Nelielā mājoklī ir jāizmanto katrs centimetrs. Bieži ir redzēts, ka mājas biroju iekārto telpas stūrī, bet mēs nolēmām, ka der arī priekšnams! Mums abiem ir ļoti atšķirīgs darba stils: brālim patīk kārtība un minimālisms, bet es nevaru pastrādāt bez sava krāsainā, iedvesmojošā haosa. Glabāšanas risinājumi ir izrādījusies labākā panākumu atslēga, lai telpu pārāk nesaraibinātu un lai mūsu darba vietas būtu pēc iespējas atdalītas.”

Vai tev kaut kā pietrūkst no dzīves vienatnē?

“Godīgi sakot, tā īsti ne. Man likās, ka nebūs viegli dzīvot, kad visu laiku kāds būs blakus, bet tagad redzu, ka pilnīgi pietiek ar manu privāto telpu guļamistabā: tur ir manas mīļākās lietas un tur varu pasēdēt tikai ar saviem draugiem, ja vēlos.”

Kā brālis iztiek bez savas istabas? Ko viņš dara, kad grib pabūt vienatnē?

“Par brāļa valstību ir kļuvis mūsu nelielais pagalmiņš. Pēc saspringtas darba dienas viņš bieži tur rosās, laista savus augus un sarunājas ar tiem. Man pašai nav ne kripatas talanta augkopībā, bet toties es ar lielu sajūsmu baudu brāļa gatavotās maltītes ar paša audzētiem dārzeņiem un garšaugiem.”

Izklausās, ka pāreja uz dzīvi divatā veicās ļoti labi. Vai kaut kur bija vajadzīga liela pielāgošanās?

“Ja man noteikti kaut kas būtu jāpasaka, es teiktu, ka grūtākais laikam ir dalīt vienu vannasistabu. Mūsējā ir diezgan maza, tāpēc bija jāizdomā, kā to gudri sadalīt, lai pietiktu vietas visām mantām. Salikām pie sienas daudz pakaramo, ar tiem var daudz ko atrisināt. Vajag pakarināt dvieli? Te ir pakaramais. Nav vietas kosmētikas somiņai? Te ir pakaramais. Tā var pat noglabāt veļas žāvētāju un uzkopšanas piederumus.”